Horvātijas 50 miljardi dināru un Baltkrievijas 50 tūkstoši rubļu banknotes - Mēneša piedāvājumi | Latvijas Monētu nams – ievērojamāko pasaules monētu kaltuvju pārstāvis. Oficiālais kolekciju monētu un medaļu izplatītājs Latvijā kopš 2008. gada.

-A A+

Pieteikties

Reģistrēts klients:

67 665 501
Jūsu grozs ir tukšs.

Horvātijas piecdesmit miljardi dināru un Baltkrievijas piecdesmit tūkstoši rubļu banknotes

Horvātijas piecdesmit miljardi dināru un Baltkrievijas piecdesmit tūkstoši rubļu banknotes

Esi pirmais, kurš novērtē!

0
  • Horvātijas 50 miljardu dināru banknote emitēta 1993. gadā
  • Baltkrievijas 50 000 rubļu banknote emitēta 1995. gadā
  • Abas banknotes no perioda pēc PSRS un Dienvidslāvijas sabrukuma
  • Divas dažādas valūtu sistēmas – dinārs un rublis
Atsevišķa Vidējs
€ 29 € 9
Zemākā cena 30 dienu laikā: € 29

Piedāvājam divas izcilas banknotes – Horvātijas 50 miljardu dināru un Baltkrievijas 50 000 rubļu nominālvērtības, kas atspoguļo sarežģītos ekonomisko pārmaiņu periodus, kad jaunizveidoto valstu monetārās sistēmas tikai veidojās un stabilizējās.

Kādēļ ir vērts iegādāties?

  • Horvātijas 50 miljardu dināru banknote emitēta 1993. gadā
  • Baltkrievijas 50 000 rubļu banknote emitēta 1995. gadā
  • Abas banknotes no perioda pēc PSRS un Dienvidslāvijas sabrukuma
  • Divas dažādas valūtu sistēmas – dinārs un rublis

Horvātija ir valsts Dienvidaustrumeiropā, ko apskalo Adrijas jūra un kas robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Slovēniju, Ungāriju un Serbiju. Pašreizējā Horvātijas teritorija ir apdzīvota kopš seniem laikiem, un tur ir izplatījušās dažādas kultūras. Tiek uzskatīts, ka vislielākā ietekme uz valsts attīstību bija senajiem romiešiem un grieķiem, tāpēc ir daudz diezgan labi saglabājušos senās arhitektūras piemēru. Vēlāk Horvātijā daudzus gadsimtus valdīja Hābsburgu dinastija. 1941. gadā Ante Paveličs, kurš vadīja ustašu kustību, nodibināja nacistisko neatkarīgo Horvātijas karalisti. Tomēr tai ātri pienāca gals, kad pie apvāršņa parādījās komunists Josips Brozs Tito un izveidoja Dienvidslāvijas Sociālistisko Federatīvo Republiku, kurā ietilpa sešas federālas Dienvidslāvijas valstis. Horvātijai izdevās iegūt neatkarību un atdalīties no Dienvidslāvijas republikas 1991. gadā. Dinārs, kas nosaukts Dināru kalnu vārdā, bija Dienvidslāvijas oficiālā valūta no 1918. līdz 2003. gadam. Visā tās vēsturē šī valūta vairākkārt ir tikusi devalvēta. Īpaši augsta inflācija dināru piemeklēja 20. gadsimta 80. gados pēc diktatora Tito nāves. Pēc Dienvidslāvijas sabrukuma dinārs joprojām tika izmantots tikai Serbijā un Melnkalnē. Pēc īsa pārejas perioda Horvātija ieviesa Horvātijas kunu. Tomēr Jums ir iespēja pieskarties vēsturiskajai Horvātijas valūtai, kas tika izlaista 1993. gadā, ar tik daudz nullēm!

Baltkrievija ir valsts bez pieejas jūrai Austrumeiropā. Tā robežojas ar Poliju, Ukrainu, Krieviju, Latviju un Lietuvu. 1991. gadā Baltkrievija ieguva neatkarību no Padomju Savienības un kļuva par Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalsti. Valsts ir slavena ar savu garo un bagāto vēsturi, kā arī bagātīgajiem dabas resursiem – tur ir vairāk nekā 11 000 ezeru. Tomēr pēc neatkarības atgūšanas valsts ekonomika saskārās ar izaicinājumiem – monetārā sistēma vēl bija pašos pirmsākumos, un inflācija noveda pie lielāku nominālu banknošu parādīšanās. Viens no šī perioda lieciniekiem ir 1995. gadā izlaista banknote, kuras nominālvērtība ir 50 000 rubļu.

€ 29 € 9
Zemākā cena 30 dienu laikā: € 29
Izdevējvalsts:
Horvātija
Izdošanas gads:
1993
Nominālvērtība:
50 miljardi dināru
Izmēri:
139 x 66 mm
Izdevējvalsts:
Baltkrievija
Izdošanas gads:
1995
Nominālvērtība:
50 000 rubļu
Izmēri:
150 x 69 mm