310. gadā izdotā Konstantīna zelta solidus kopija

Ar prieku piedāvājam Jums 310. gadā izdoto imperatora Konstantīna zelta solidus kopiju.

Romas impērijas zelta monēta – solidus – pirmo reizi izdota ap 310. gadu, imperatora Diokletiāna valdīšanas laikposmā. Taču Diokletiāna solidi tika kalti ļoti nelielā daudzumā, tāpēc tie deva nelielu ekonomisko labumu. Solidu kalšana tika atjaunota, pie varas nākot Konstantīnam Lielajam. Laika gaitā solidus kļuva par dominējošo zelta monētu visā Romas impērijā. Gandrīz visas monētas, kas kaltas pēc imperatoru pavēles līdz Rietumu Romas impērijas sabrukumam 476. gadā pēc Kr. dz., bija tieši solidi. Solidus kļuva par svarīgāko tirdzniecības monētu teritorijā, kas sniedzās no Skandināvijas ziemeļos līdz Indijai dienvidos. Patiesībā Romas impērijā nebija lielu zelta raktuvju, tāpēc zelts impērijā visbiežāk nonāca, tirgojoties vai karojot ar austrumu valstīm. Vēl viens pastāvīgs avots, kas apgādāja ar zeltu Romas impēriju, bija Āfrikas kontinents. Gadījās arī tā, ka vēlākie romiešu imperatori kala solidus no agrāko imperatoru kalto zelta monētu sakausējumiem.

Trīras pilsētā izkaltā solidus kopijas aversā attēlots imperatora Konstantīna Lielā krūšutēls. Imperatora galvu grezno lauru vainags – slavas un uzvaras simbols. Gar monētas malu izkalts uzraksts: „IMP CONSTANTINUS PIUS FELIX AUG” („Imperators Konstantīns – dievbijīgais laimīgais augusts”).

Reversā redzama imperatora figūra pilnā augumā, ar globusu un šķēpu rokās. Figūrā iespiesta zīme „COPY”, kura norāda, ka tā ir oriģinālās monētas kopija. Gar malu izkalts uzraksts: „PRINCIPI IU VENTUTIS” („Pirmajam starp jaunajiem”), bet apakšējā daļā esošie burti „PTR” apzīmē Trīras monētu kaltuvi.