Pasaules čempionāti hokejā notiek jau veselu gadsimtu – kopš 1920. gada. Šim īpašajam notikumam par godu, sadarbojoties ar Starptautisko Hokeja federāciju, tika izlaista jubilejas zelta stieņu sērija.


Hokejs daudzās valstīs ir ļoti populārs ziemas sporta veids, kura saknes sniedzas viduslaikos. Tālaika spēle ļoti atšķīrās no mūsdienās ierastā hokeja, bet jau toreiz ļaudis izklaidējās un sacentās uz ledus, dzenājot ar nūjām dažādus priekšmetus.


Tādu hokeju, kāds tas ir pazīstams un iemīļots mūsdienās, sāka spēlēt Kanādā XIX gadsimta otrajā pusē. Sākumā tā ziemas dienas uz aizsalušām ūdenstilpēm garlaikodamies īsināja kareivji, bet drīz vien spēle kļuva tik populāra, ka sāka rīkot oficiālas sacensības un vēlāk arī čempionātus. Dažu desmitu gadu laikā Hokejs no Ziemeļamerikas sasniedza Eiropu. Te, Francijā, 1908. gada 15. maijā tika dibināta Starptautiskā Ledus hokeja federācija. Sākumā organizācija apvienoja tikai dažas Eiropas valstis, tomēr šodien dalībvalstu skaits jau ir sasniedzis 81. Starptautiskās Ledus hokeja federācijas pamatuzdevums ir sava sporta veida popularizēšana visā pasaulē, organizācijas biedru draudzīgu attiecību uzturēšana un sacensību rīkošana. Viena no tām katrreiz notiek citā valstī (vai valstīs), un tas ir pasaules čempionāts.


Pasaules čempionāts hokejā tiek rīkots katru gadu. Par šī sporta veida pasaules meistarsacīkšu aizsākumu tiek uzskatītas 1920. gada vasaras olimpiskās spēles, kuru programmā pirmo reizi tika iekļauts hokejs. Toreiz zelta medaļas izcīnīja Kanādas, bet sudraba – ASV sportisti. Ziemeļamerikas spēlētāji bija ievērojami pārāki par eiropiešiem.
Pasaules čempionāts hokejā kā atsevišķas sacensības pirmo reizi notika 1930. gadā, un tajā piedalījās divpadsmit valstis. Kopš tās reizes planētas meistarsacīkstes tiek rīkotas katru gadu. Šo tradīciju bija pārtraucis tikai Otrais pasaules karš.


Pasaules čempionātos simts gadu laikā vislabākos rezultātus laukumos ir sasnieguši Krievijas un bijušās Padomju Savienības hokejisti – šīs abas valstis kopā izcīnīja 27 zelta medaļas. Tikai pavisam nedaudz atpaliek Kanāda, kas kopvērtējumā ieņem otro vietu, bet trešajā vietā ir ierindojusies Čehija un bijusī Čehoslovākija. Pašlaik pasaules čempionu tituls pieder Somijas hokejistiem, kurus tēvzemē ar lepnumu godina par „lauvām”.

Lai gan jubilejas gada hokeja pasaules čempionātu nācās atcelt, spēlētāji un līdzjutēji ar nepacietību jau gaida 2021. gadu, kad visspēcīgākās vienības tiksies cīņās uz Latvijas arēnu ledus.

Atzīmējot pasaules hokeja čempionāta simtgadi, tika izgatavoti jubilejas zelta stieņi. Aversā ir attēlots oficiālais Starptautiskās Hokeja federācijas logotips. Apakšā iekalts uzraksts „WORLD CHAMPIONSHIP 100 YEARS” (Pasaules čempionātam 100 gadu). Zelta stieņa reversā ir uzrādīts svars, dārgmetāla tīrība un unikālais sērijas numurs.

Specifikācijas
Izdošanas gads:
2020
Metāls:
Zelts (999,9/1000)
Kalšanas kvalitāte:
proof-like
Izmēri:
6 mm x 9,5 mm
Masa:
1/100 oz (0,3 g)
Tirāža:
2000 gab.
Izkalta:
PAMP (Šveice)

, es pasūtu stieni “Simts gadu pasaules čempionātam hokejā par 99 € (papildus piegādes izdevumi 4,99 €).

Ja izstrādājums neatbildīs Jūsu vēlmēm – varēsiet to atgriezt 15 dienu laikā no sūtījuma saņemšanas datuma.

Jebkurā laikā ir iespējams atteikties no kolekcionēšanas, paziņojot par to Klientu apkalpošanas centram pa tālruni 67060578, e-pastu vai rakstveidā.

Sūtījums tiks piegādāts 2 līdz 3 nedēļu laikā.

Brīvprātīgi sniedzu savus personas datus SIA "Latvijas Monētu namam" un piekrītu, ka tie tiek izmantoti pasūtījuma izpildei un tiešā mārketinga nolūkos, saskaņā ar LR Personas datu aizsardzības likuma prasībām.