Tīra zelta monēta „Latvijas etnogrāfiskie novadi”

Latvija ir maza valsts, taču tās unikalitāti un dažādību veido etniskie un kultūras reģioni. Ceļojot no austrumiem uz rietumiem, vispirms paveras Latgales plašumi, kas no citiem Latvijas reģioniem atšķiras ar to, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir katoļi. Turklāt vecākie Latgales iedzīvotāji sazinās unikālā dialektā, kuru pat reizēm iesaka uzskatīt par atsevišķu baltu valodu.

Latgales ģerbonis tika izveidots uz kaimiņu novada – Vidzemes ģerboņa – pamata. Tas datēts ar Livonijas hercogistes laikiem un turpina Livonijas ordeņa heraldisko tradīciju. Vidzeme ir lielākais kultūras novads Latvijā. Daudzējādā ziņā to var uzskatīt par valsts sirdi. Galvaspilsēta Rīga atrodas Vidzemē. Šī reģiona piekrastē atrodas vairāki nozīmīgi kūrorti, un, iespējams, gleznainākā Latvijas upe Gauja vijas cauri Vidzemei. Papildu dabas pērlēm Vidzemē netrūkst arī vēsturisko objektu: no viduslaiku pilīm Cēsīs un Turaidā līdz daudzām muižām, kas izkaisītas gleznainajās novada vietās.

Uz dienvidiem no Vidzemes atrodas Zemgale, kas arī ir mantojumiem bagāts vēsturiskais novads. Tās centrs ir Jelgava, pilsēta, kuras ģimnāzijā 19. gadsimtā izaudzināja daudzus inteliģentus cilvēkus Latvijā un apkārtējās valstīs. Turklāt Jelgavā Jūs varat apbrīnot līdz mūsdienām saglabājušos autentisko vecpilsētu ar koka ēkām. Vēstures elpas piepildīta ir arī krāšņā Rundāles pils – latviešu Versaļa.

Latvijas rietumu daļā esošā Kurzeme dabas skaistuma, paražu dažādības un vēsturiskā mantojuma pārpilnības ziņā neatpaliek nevienam citam novadam. Viena no novada galvenajām iezīmēm ir Baltijas jūras piekraste, kas stiepjas daudzu kilometru garumā. Dažviet tā piesaista ar smalkajām, vieglajām smiltīm, citviet – ar stāvajām klintīm. Kurzemes galvenie centri ir Liepājas un Ventspils ostas, kas lepojas arī ar lielisku kūrorta atmosfēru. Vēl viena Kurzemes pērle ir gluži kā laikā sastingusī romantiskā Kuldīga, kurai blakus šalc Ventas rumba – platākais ūdenskritums Eiropā.