MONĒTU KOMPLEKTS AR GLEZNU “PAVASARĪ”

Parīzē Orsē muzejā skatāma izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem.

Orsē muzejs Parīzē aicina franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem.

Latviešu mākslu izstādē pārstāv mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbi.

Vilhelms Purvītis

Vilhelms PurvītisViens no spilgtākajiem Latvijas mākslas pārstāvjiem - Vilhelms Purvītis dzimis 1872. gadā Zaubē, Latvijā, dzirnavnieka ģimenē. Drīz pēc bērna piedzimšanas tēvam kļuva grūti uzturēt ģimeni; Purvīši pārcēlās uz ciematu pašreizējās Baltkrievijas teritorijā. Šeit V. Purvītis sāka apmeklēt skolu, kur tēlotājmākslu pasniedza skolotājs Kārlis Šmits, kurš bija beidzis Sanktpēterburgas Mākslas akadēmiju. Viņš ātri pamanīja V. Purvīša talantu un mudināja izvēlēties studijas tajā pašā universitātē. Dzirnavnieka dēlam doties studēt mākslu uz toreizējo Krievijas impērijas galvaspilsētu nebija viegli, it īpaši tādēļ, ka šo profesiju uzskatīja par nerentablu un riskantu. Tomēr Vilhelms Purvītis attaisnoja skolotāja cerības – Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā pavadītie septiņi gadi vainagojās ar zelta medaļu.

Studiju laikā V. Purvītis iepazinās ar diviem tautiešiem: Jani Rozentālu un Johanu Valteru, kuri kļuva par viņa jaunības līdzgaitniekiem. Jaunie gleznotāji kopā devās turnejā pa Eiropu, apmeklēja Berlīni, Minheni un Parīzi. Vilhelmam Purvītim labāk par franču impresionistiem patika krievu un somu ainavu gleznotāji, kuri kļuva par viņa iedvesmas avotu.

1898. gadā Rīgā mākslinieks pirmo reizi ar saviem darbiem iepazīstināja plašāku sabiedrību. Darbi tika vērtēti pozitīvi, lai gan tie ievērojami atšķīrās no tolaik dominējošajām klasiskajām romantisma stila ainavām. V. Purvītis nevairījās atspoguļot drūmas, nīkuļojošas ainavas, izvēloties vienkāršus, minimālus izteiksmes līdzekļus. Saskaņā ar dažu laikabiedru teikto, latvieša darbi bijuši pārāk moderni, tādēļ ne visiem saprotami.

Pirmo panākumu iedrošināts, Vilhelms Purvītis turpināja gleznot un pilnveidojās. Viņš devās uz Norvēģiju, lai mācītos gleznot sniegu, piedalījās izstādēs visā Eiropā, no kurienes pārveda apbalvojumus. 1905. gada sacelšanās mainīja V. Purvīša dzīvi. Mazinoties baltvāciešu ietekmei, kuri bija galvenie mākslinieka klienti, gleznotājs bija spiests pieņemt mākslas skolotāja darbu Tallinā. 1909. gadā viņš atgriezās Rīgā, lai vadītu Rīgas pilsētas mākslas skolu. Šajā amatā V. Purvītis sāka sapņot par augstajai mākslai paredzētu izglītības iestādi, kas darbotos Rīgā, taču sākās karš, neļaujot sapni tik drīz īstenot. Tas piepildījās 1919. gadā, kad valsts Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšanu. Par tās rektoru iecēla Vilhelmu Purvīti.

Vairāk nekā divdesmit dzīves gadus V. Purvītis veltīja Latvijas izglītības sistēmai. Viņa vadībā tika izveidota atsevišķa ainavas un modernisma glezniecības piekritēju paaudze. Arī veicot akadēmisko darbu, V. Purvītis daudz gleznoja, bet viņa studiju visi darbi nemaz neatstāja. Stāsta, ka mākslinieks mīlējis lielu daļu no darbiem atstāt sev.

1944. gada vasarā Jelgavas kaujā gleznotāja māja un studija smagi cieta. Savācis mākslas darbus un atlikušos priekšmetus, V. Purvītis izceļoja uz Rietumiem. Diemžēl mākslinieks ceļu neizturēja, nomirstot Vācijā 1945. gada janvārī. Karš nesaudzēja arī viņa darbus. Vairāki simti audeklu, salikti kārbās un nosūtīti uz pašreizējo Kaļiņingradu, kaut kur pazuda. Gleznu liktenis nav zināms līdz šodienai. Mūsdienās Vilhelma Purvīša darbi tiek novērtēti ne tikai par mūsdienīgo skatījumu uz ainavas žanru, bet arī tādēļ, ka to ir palicis pavisam maz.

MONĒTU KOMPLEKTS AR GLEZNU “PAVASARĪ”

MONĒTU KOMPLEKTS AR GLEZNU “PAVASARĪ”Atzīmējot šo brīnišķīgo izstādi, mēs vēlamies piedāvāt īpašu komplektu, kas sastāv no tīra sudraba monētām uz kurām attēlota Vilhelma Purvīša glezna “Pavasarī”!

Mūsdienās Vilhelma Purvīša darbi tiek novērtēti ne tikai par mūsdienīgo skatījumu uz ainavas žanru, bet arī tādēļ, ka to ir palicis pavisam maz. Viens no tiem – „Pavasarī”, ir iedvesmojis šī monētu komplekta radītājus.

Kopā saliktas monētas veido V. Purvīša gleznu „Pavasarī”. Aukstākās kvalitātes krāsojumā redzams kā mākslinieks ar meistarīgiem, drosmīgiem otas triepieniem ir fiksējis dzīvīgu pavasari, kas slīkst koku galotnēs. Glezna izstaro enerģiju un dzīvību, tomēr V. Purvītis, paliekot uzticīgs sev, ir izvēlējies visai minimālus izteiksmes līdzekļus.

Visu komplekta monētu reversi ir vienādi. Tajos attēlots karalienes Elizabetes II portrets, ko ieskauj uzraksti „QUEEN ELIZABETH II” (KARALIENE ELIZABETE II) un „NIUE ISLAND” (NIUE SALA). Apakšpusē izvietots izdošanas gads.

Kopā ar komplektu saņemsiet arī autentiskumu apstiprinošu sertifikātu, kurā iekļauta informācija par monētām.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo monētu komplektu, lūdzu zvaniet 67320153 vai 67320152.